Meklēt šajā emuārā

Miežabrāļa (Phalaris arundinacea L.) audzēšanas iespējas enerģijas ražošanai

   
             Miežabrālis ir stiebrzāļu (Poaceae) dzimtas daudzgadīga stīgojoša virszāle. Latvijā savvaļā tas atrodams galvenokārt applūstošās upju un ezermalu pļavās, lielās platībās aug Lubānas ezera klānos, kur plūdu ūdeņi atstāj ar barības vielām bagātas, irdenas nogulsnes.
            Lai miežabrālis labi attīstītos, nepieciešams daudz mitruma. Miežabrālis nepanes skābas augsnes un stāvošu ūdeni. Ļoti labi aug tīrumu irdenās augsnēs.
               Miežabrālim raksturīga sakne ar gariem, resniem, izlocītiem un zobotiem pazemes dzinumiem. Sakņu mezglu vietās veidojas jaunas saknes un lapu dzinumi. Piemērotos augšanas apstākļos šāds veģetatīvais veids ļauj tam ātri savairoties, jo dzinumi izplatās ap 20 cm dziļi augsnes virsējā slānī, bet dažas saknes var iesniegties pat 2 m dziļumā, tādēļ tas var augt arī sausākās vietās.
               Miežabrālis ir viena, no garākajām stiebrzālēm, jo rupjie un garie stiebri nereti sasniedz 2 m. Lapas tam ir lielas, platas, garas un rupjas.



            1.attēls. Miežabrāļa zelmenis pavasarī.

             Miežabrālis ir ilggadīga stiebrzāle, tā zelmenis, pareizi to apsaimniekojot, vienā vietā var labi ražot 10 un vairāk gadus. Izturīgs pret salnām. Pilnīgu attīstību sasniedz un augstākās ražas dod otrajā- trešajā izmantošanas gadā.
Parastais miežabrālis (Phalaroides arundinacea) ir daudzgadīga, stīgojoša stiebrzāle, ko izmanto siena un skābbarības ieguvei

              Līdz šim Latvijā miežabrāļa dabiskās audzes un arī ierīkotos sējumus galvenokārt izmantoja lopbarībā siena un skābbarības ieguvei. Novācot agrās attīstības fāzēs (stiebrošanas sākumā) varēja iegūt augstvērtīgu lopbarību. To var izmantot arī ganībām vietās, kur nav iespējams nosusināt un apsēt ar parasto zālaugu sēklu maisījumu. No miežabrāļa zāles sagatavotais siens īpaši garšo zirgiem, un gaļas liellopiem, bet ar sekmēm var izmantot arī citiem dzīvniekiem.                                            
           













            2. attēlā redzams miežabrāļa sējums pirms ziedēšanas 1.lietošanas gadā- augi sasnieguši aptuveni 1.8 m.

            Pēdējos gados miežabrālis popularitāti Latvijā iegūst arī kā enerģētiskais augs. Aizvien plašāk šo zālaugu sēj un audzē kā izejvielu kurināmā granulu ražošanai. Attīstoties šai nozarei miežabrāļa audzēšanai pievēršas arī Latvijas zemnieki.
            Enerģētikas vajadzībām pasaulē ir izveidotas īpašas miežabrāļa šķirnes ar mazāku lapojumu un rupjākiem stiebriem, tas ir Kanādā un Amerikā, kur miežabrāļa izmantošanai jau ir senākas tradīcijas.
              Arī Eiropas Valstīs ir izveidotas dažādas miežabrāļa šķirnes: gan tādas, kas vairāk piemērotas lopbarības vajadzībām, gan arī enerģētiskām vajadzībām.
             Latvijā līdz šim nebija radīta sava miežabrāļa šķirne, bet tikai izmantotas ievestās sēklas no dažādām valstīm. Arī Zemkopības zinātniskā institūta kolekcijās un šķirņu salīdzinājumos esam pārbaudījuši vairākas miežabrāļu šķirnes. Pašlaik no Latvijas dabā ievāktā materiāla, ilgstošas izlases ceļā ir izveidota jauna miežabrāļa šķirne.

            Miežabrāļa audzēšanas priekšrocības
            Miežabrālis ir videi draudzīgs enerģijas avots, kas mazina energoatkarību no citām valstīm.
            Ļauj pilnīgāk noslogot lopbarības sagatavošanas tehniku.
            Iespējams izmantot zemes, kas nav piemērotas graudkopībai.

                        4.attēls. Jaunā miežabrāļa šķirne ‘Brigena’ (kreisajā pusē) līdzās citām šķirnēm.

            Zemkopības institūtā krājas pieredze miežabrāļa audzēšanai arī enerģētiskām vajadzībām. 2009.gadā iesējām 20 ha lielu lauku ar zviedru šķirni ‘Bamse’ un jau 1. izmantošanas gadā esam ievākuši augstu sausnas ražu, ko realizējam savam sadarbības partnerim, kas to savukārt izmanto granulu ražošanai.