Meklēt šajā emuārā

Austrumu galega (Galega orientalis Lam.)


          Austrumu galega ir tauriņziežu dzimtas lakstaugs, kas savvaļā sastopama Ziemeļkaukāza kalnu nogāzēs Dagestānā, Armēnijas un Gruzijas kalnainajos mežu apgabalos. Latvijā zinātnieku uzmanību tā saistījusi kopš 1959. gada, kad ar to uzsākti pirmie pētījumi.
            Šī ir ļoti ilggadīga kultūra, kas vienā vietā var augt 20 un vairāk gadus un ir piemērota arī Latvijas klimatiskajos apstākļos.
            Austrumu galegai raksturīga spēcīga, labi attīstīta sakņu sistēma, kas sniedzas augsnē līdz 60-70 cm dziļumam. Piemērotos augšanas apstākļos uz saknēm var attīstīties līdz 1500 sārtas nokrāsas gumiņu, kas fiksē atmosfēras slāpekli. Augi vairojas arī veģetatīvi ar apakšzemes sakņu stoloniem. Šāda veģetatīvā vairošanās ik gadus nodrošina bieza un ražīga zelmeņa saglabāšanos.
             Ziedkopa taisna, 20-30 cm gara skara. Ziediņi ir zili violeti.

            
             Pākstis- lineāras, nedaudz saliektas, 2-4 cm garas. Nierveida sēklas ir 2-3,5 mm garas dzelteni brīnā krāsā. 100 sēklu masa 5,5- 9 g. Pākstiņas nepārsprāgst un nenokrīt.

            Galegas stublāji ir taisni, samērā resni, ar dobu vidu. Labas augšanas apstākļos var sasniegt 2 m garumu. Lapas lielas, tumši zaļas, saliktas. Augam raksturīgs liels lapu daudzums, kas var sasniegt pat 65%.



     Galega neaug skābās augsnēs un vietās, kur ilgi uzturas lietus vai palu ūdeņi. Tai piemērotas kaļķainas, sausas augsnes, arī nogāzes, pauguri.
   Galegas saimnieciskā nozīme ir nepārvērtējama: tā ir ilggadīga; ziemcietīga; samērā sausumizturīga. Šī kultūra ir gan energo taupoša, gan vidi saudzējoša, jo pati spēj nodrošināt sevi un apkārtesošos augus ar slāpekli, fiksējot to gumiņos no atmosfēras, tai nav slimību un nebojā kaitēkļi tādēļ nav nepieciešams izmantot ķimikālijas.
   Austrumu galega ir lielisks lopbarības augs, bet vienlīdz laba tā var būt arī kā enerģētiskā kultūra.
     Veģetācijas periodā tā var saražot līdz 70 t ha-1 zaļmasas (biomasas) jeb vairāk kā 12 t ha-1 sausnas. Tātad galegu ir izdevīgi audzēt gan kā lētas biomasas ieguves avotu lopbarībai, gan atjaunojamās enerģijas ražošanai. Būtiska nozīme tai ir arī augsnes auglības saglabāšanā un uzlabošanā.

   Galegas biomasu kā alternatīvās atjaunojamās enerģijas avotu var izmantot divējādi, gan biogāzes ražošanai izmantojot zaļo masu, gan kurināmā ražošanai – iegūstot sausnu no kuras veido granulas.
    Pētījumi par šīs kultūras enerģētisko izmantošanu ir tikai uzsākti, ko veikusi SIA ‘Virsma’ laboratorija – par daudz pelnu, bet galegas piemērotību biogāzes ieguvei vērtē LLU Tehniskās fakultātes eksperimentālā iekārtā.
   Pašlaik galegas sējumi Latvijā aizņem vairāk kā 800 ha.