Lupīnai ir ļoti labi attīstīta sakņu sistēma, kas sniedzas dziļi zemē. Tā ļoti labi šķīdina un uzsūc barības vielas, tādēļ lupīna spēj izmantot dziļāko augsnes slāņu grūti šķīstošos savienojumus. Lupīnas gumiņbaktērijas intensīvi saista brīvo gaisa slāpekli un, uzkrājot to, atstāj zemē slāpekļa bagātas trūdvielas. Atmosfēras slāpekļa saistīšanas spējā lupīnu līdz šim neviens cits augs nav pārspējis.
Lupīna ir mitrumu mīlošs augs. Attīstības sākumā mitruma trūkums tās attīstību ietekmē ļoti negatīvi. Tā stipri cieš arī no gaisa sausuma. Veģetācijas otrajā pusē lupīna mitruma trūkumu panes labi.
Lupīnas asniem nav lielas prasības attiecībā uz siltumu, jo tie panes -3 līdz -5oC stipras salnas, bet, sēklām nogatavojoties, nepieciešams silts un sauss laiks.
Daudzgadīgo lupīnu vairāk pazīstam kā dekoratīvo augu, bet ar labiem panākumiem to var izmantot zaļmēslojumam, it īpaši ziemeļu apgabalos, kur tās sēklas nogatavojas pat līdz labību izplatības robežām. Daudzgadīgā lupīna ir izcili salizturīga. Tā dod 2 pļāvumus vasarā. Pilnu attīstību sasniedz trešajā un ceturtajā attīstības gadā.
Daudzgadīgās lupīnas selekcijā vērojami vairāki posmi sākot no 20. gs. 50. gadiem, līdz šī gadsimta sākumam, kad norisinājās daudzgadīgās mazalkaloīdās lupīnas pārbaudes pēdējais posms.
Pēdējos gados veiktās izlases un pārbaudes uz alkoloīdiem rezultātā izveidota mazalkoloīda daudzgadīgās lupīnas šķirne ‘Valfrīds’.
Lupīna ‘Valfrīds’ ātri attīstās pavasarī, nav siltumprasīga un maija beigās var sasniegt 80-100 cm garumu. Veģetācijas periodā veido divus pilnvērtīgus pļāvumus, nodrošinot lielu biomasas ražu bez īpašiem ieguldījumiem.
Ziedēšanas laikā lupīnas laukā ir ļoti pievilcīga dabas aina, kas veido labu barības bāzi (ziedputekšņi) kukaiņiem, bitēm, kamenēm u.c. savvaļas kukaiņiem.
Ziedēšanas laikā lupīnas laukā ir ļoti pievilcīga dabas aina, kas veido labu barības bāzi (ziedputekšņi) kukaiņiem, bitēm, kamenēm u.c. savvaļas kukaiņiem.
1.attēls. Daudzgadīgā lupīna 'Valfrīds' pilnos ziedos jau jūnija pirmajās dienās.
Daudzgadīgās lupīnas audzēšanai piemērotākās ir saistīgas mālsmilts augsnes, taču arī vieglās smilts augsnēs, kurās citi augi neaug vai arī ļoti slikti aug, lupīna aug labi, ja ir nodrošināta ar pietiekamu mitrumu sējas gadā. Lupīnas priekšrocība ir tā, ka labi attīstās augsnēs ar vāji un vidēji skābu reakciju, ir mazprasīga barības vielu ziņā, jo slāpekli ar gumiņbaktēriju palīdzību saista no atmosfēras, bet kāliju un fosforu uzņem no augsnes dziļākiem slāņiem ar spēcīgi attīstīto sakņu sistēmu. Pieredze rāda, ka lupīna ir neaizvietojams augs, uzlabojot smilts augsnes. Tai ir liela nozīme arī vieglās podzola augsnēs.
Zaļmēslojumam sēta lupīna spēj pilnīgi atvietot kūtsmēslus. Lupīnas zaļmēslojums kāpina ne tikai pēcauga ražu, bet vēl arī turpmāko kultūraugu ražas.
Piemērotos augšanas apstākļos vienā vietā daudzgadīgā lupīna var augt 10 un vairāk gadus. Arī lupīnas izmantošana ir daudzpusīga:
- tā ir lieliska zaļmēslojuma kultūra;
- vidi saudzējoša (nav jāizmanto mēslojums);
- energotaupoša (daudzgadīga, saista atmosfēras slāpekli, ar ko nodrošina gan pati sevi, gan bagātina augsni);
- mazalkoloīdo lupīnu var sekmīgi izmantot arī lopbarībā;
- tās biomasu var izmantot enerģijas ražošanā (biogāze);
- labs nektāraugs.
Daudzgadīgā lupīna ir ražīga, tā labi ataug pēc appļaušanas. Jau sējas gadā labvēlīgos apstākļos tās zaļās masas raža var sasniegt 20 t ha-1, bet turpmākajos gados ap 60 t ha-1. Lupīna dod arī labas un stabilas sēklu ražas, var ievākt 400- 800 kg ha-1 sēklu.
2.attēls. Daudzgadīgā lupīna vienmērīgi pārzied un briedina pākstiņās sēklas.
